Represijas pastiprinās

Vēlot spēku un izturību Linardam Grantiņam saistībā ar kārtējo tiesu, tomēr gribas ticēt, ka iznākums būs tāds pats kā iepriekš. Proti – nekāds. Tāpēc gribētu pievērsties citai personiskai traģēdijai, par ko pavēstīja Lato Lapsa emocionālā uzrunā https://youtu.be/9v7ywcpvb04 .

Lato Lapsu personiski nepazīstu, nekad neesmu ar viņu ticies, sarunājies un sarakstījies.

Patiesību sakot, kaut ko līdzīgu biju gaidījis jau iepriekš. Kad sistēma iznīcina cilvēku, to dara pamazām. No sākuma zūd jēga darāmajam darbam, tad pazūd lietišķie kontakti un noderīgi paziņas. Tad pazūd ienākumi, rodas problēmas ar tuviem cilvēkiem, bērniem, radiem un draugiem. Tos nomaina pāris lišķīgi bļodlaižas. Tad parādās margināļi un krimināļi … Nezinu, kurā stadijā patlaban ir Lapsa, taču tas krājas kā ūdens traukā. Pilienu pa pilienam, līdz kādu dienu trauks iet pāri malām.

Lapsa saka, ka dzīvei jēga ir pazudusi pirms pusotra gada, tas ir, 2021. gada oktobrī. Pēc manas informācijas spriežot, liktenīgās izmaiņas viņa dzīvē notika apmēram gadu iepriekš. Tas ir, 2020. gadā. Tas izklausās neticami, bet šajā laikā viņš tika pasludināts par antisemītu.

Protams, cilvēka dzīvē ir daudz un dažādi notikumi, kuri pašam sķiet vairāk vai mazāk svarīgi. Domāju, ka visu patiesību līdz galam nezina arī pats Lato. Tomēr attiecībā uz viņa profesionālo darbību kā žurnālistam, izmeklētājam un rakstniekam, manis minētais faktors varētu būt noteicošais.

Sistēma bija devusi viņam pārāk lielu vaļu, izvirzoties kā sabiedriskās domas līderim. Kāpēc tāda labvēlība? Ja īsumā formulējam portāla PIETIEK ideoloģiju, tad vadmotīvs varētu skanēt apmēram tā “visiem spēkiem cīnāmies ar sekām, bet nemeklējam cēloņus”.

Tas ļauj portālam absorbēt lielāko daļu no dažnedažādajiem taisnības meklētājiem un cīnītājiem. No sistēmas viedokļa raugoties, ir lietderīgi turēt tos kaut kur vienā vietā, zināt katra iespējas un robežas, ja nepieciešams – veikt korekcijas, izlaist uzkrājušos tvaiku u.c.

Savu personisko pozīciju attiecībā uz darāmo darbu Lapsa ir fomulējis vairākkārt. “Es varu nepiekrist tavam viedoklim, bet esmu gatavs iet cīņā par to, lai tev būtu tiesības šo viedokli izteikt” un “es palīdzēšu cilvēkam, kuru nāk iznīcināt viņa uzskatu (piederības) dēļ tāpēc, lai būtu kāds, kurš palīdzēs man, kad nāks iznīcināt mani”. Šie formulējumi nav autentiski citāti, bet doma apmēram ir skaidra.

Tā ir godājama personiskā pozīcija un lietderīgs portāls, ko vēl piebilst? Tikai to, ka ir uzskati, ko nedrīkst paust, un ir fakti, ko nedrīkst pieminēt. Domāju, ka savulaik mūsu publicisti bija saņēmuši attiecīgu brīdinājumu.

Ko darīt šajā situācijā? Ir tikai divas iespējas – iet līdz galam, vai iet bojā. Tas ir, pievienoties tiem neskaitāmajiem tūkstošiem brīvdomātāju, kuri visos laikos un tautās ir izturējuši savu personisko pozīciju līdz galam.

Tas nozīmē zaudēt visu, kas tev līdz šim bijis dārgs un vērtīgs, un sākt visu no nulles. Kļūt par kaut ko līdzīgu Linardam Grantiņam vai man, sasniedzot pašpietiekamību ar savu ikdienas darbu. Pašpietiekamība dod iespēju saglabāt savu pozīciju un pielietot to, atbilstoši saviem ieskatiem.

Diez vai ir noslēpums tas, ka Lato Lapsa vēlas kļūt par valsts prezidentu. Ar to arī vajadzētu sākt.

No tehniskā viedokļa, tas būtu neizpildāms uzdevums. Patlaban prezidentu izvēl deputāti, no kuriem lielākā daļa ir sīki blēži un algoti balamutes. Tieši tas kontingents, ko ņem priekšā portāls PIETIEK.

Tomēr ja skatāmies pēc būtības, tad vajadzētu sākt ar prezidenta pozīciju savā uzvedībā. Ko nozīmē “prezidenta pozīcija”? Daudz ko, bet sākt varētu ar esošā prezidenta Levita un arī citu augstu amatpersonu, kritizēšanas atvirzīšanu otrajā plānā. Tas nenozīmē, ka piemēram, Levits vai kāds cits nepelna kritiku. Prezidenta pozīcija galvenokārt nozīmē savas programmas fomulēšanu un ievērošanu attiecībā uz pašiem svarīgākajiem jautājumiem Latvijas valstī. Tā, lai mērķa grupa to paņem, bet tehnisko pretendenta apstiprināšanu atstāt tehniskajam personālam.

Vai cīņa ar sistēmu spēj sniegt gaidāmo baudu, par ko runā Lapsa savā video? Es arī kādreiz domāju, ka sistēma sniegs man šādu pakalpojumu. Realitāte ir tāda, ka cīnītājam apkārt izveido purvu no ignorēšanas, bezdomu truluma, apvainojumiem, jēlībām, pazemojumiem u.t.t. Ar katru soli tu grimsti dziļāk, līdz brīdim kad jebkāda virzība kļūst neiespējama.

Kāds varētu būt prezidenta kampaņas rezultāts? To mums vajadzētu noskaidrot, kā saka, lūdzu uz priekšu!


Novērtē šo rakstu:

You already voted!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *