Vai atceramies sabiedrībā pazīstamos indivīdus, kuri saviem uzvārdiem lika prievārdus ar mērķi panākt aristokrātisku skanējumu? Visi ņirgājās par Fon Kalmanoviču un De Vaškēviču, turpretim viņi paši bija pārliecināti, ka tieši tā vajag. Kuratori, kuri virzīja viņus līdz kriminālās pasaules virsotnēm, bija iedvesuši tiem pārliecību par piederību augstākajai kastai, jaunajai aristokrātijai, kurai piederēs arī viņu pēcnācēji. […]

Iepriekšējā daļā aplūkojām kā darbojas pašpārvalde, kurā nav politiskās sistēmas. Šajā daļā par to, kādiem līdzekļiem un spēkiem iespējams pašpārvaldi ieviest. Virzošais spēks ir Valsts prezidents savā bruņoto spēku virspavēlnieka statusā. Viņš rīkojas saskaņā ar Satversmi un likumiem, savas kompetences ietvaros. Kopš 1944. gada vara Latvijā nav mainījusies Pirms ķeramies pie lietas, īsi par varas […]

Sabiedrības pārvaldes neatbilstība jaunajai (sabiedriskajai) realitātei noved pie smagām sekām. Pēdējo 3 gadu laikā to uzskatāmi parādīja nespēja pretoties kovidafērai. Patlaban to demonstrē varas aprindu nespēja risināt valsts aizsardzības aktuālos jautājumus, kas noved pie kara histērijas. Šajā sakarā cilvēki uzdod daudzus jautājumus, kas paliek bez atbildes. Atklājušās likumsakarības minētajos notikumos. Tie saistīti ar lieliem neattaisnotiem […]

Pirms trīs ar pusi gadiem Latvijas sabiedrība saņēma piedāvājumu pārkārtoties atbilstoši jaunajai sabiedriskajai realitātei. Toreiz sabiedrība to vispār nepamanīja, bet sabiedrības pārstāvji – deputāti nobalsoja tā, kā viņiem liek balsošanas mašīna, neiedziļinoties būtībā. Tas ir noiets etaps, bet arī pašreiz neviens pa īstam nesaprot kas ir “jaunā sabiedriskā realitāte”. Daudzi nojauš, ka kaut kas nav […]

Ir 10. aprīlis un Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru, iznīcinot cilvēkus, resursus un infrastruktūru. Milzu kaujas rezultātā Ukrainas spēkiem atkal ir iespēja nonākt aplenkumā, līdzīgi kā tas notika 2014. gadā Ilovaiskas katlā. Toreiz ukraiņi esot […]

Droši vien man nav tiesību mudināt Latvijas cilvēkus uz radikālām rīcībām, atrodoties ārzemēs. Tāpēc vēlos aicināt pārdomāt kādu būtisku izšķiršanos, kas patlaban virmo nojautās. Kurai pusei mēs piederam? Esam pati vājākā Baltijas valsts, un nekur citur nav tāda “Добро пожаловать в Латвию, русские вояки!” aicinoša skulptūru ansambļa. Mūsu piederību parāda tie simboli, kas ir mums […]

Šis raksts tapa 23.februārī, tas ir dienā pirms aktīvās kara darbības sākuma Ukrainā. Rakstītais par to vairs nav aktuāls, bet attiecībā uz pārējo nekādas būtiskas korekcijas nav vajadzīgas Saņemu jautājumus par situācijas attīstību Ukrainā. Ko es varu pastāstīt par pasākumiem, ar kuriem man nav nekāda sakara? Tos organizē esošā vara, bet personiski varu izteikt pārliecību, […]

Gribēju nākt klajā ar jauku jaungada apsveikumu, bet neizdodas. Gads ir pārāk īss laika periods, lai tajā varētu sasniegt “laimi, panākumus, labklājību, mīlestību” un visu pārējo, ko šajā gadījumā mēdz novēlēt. Panākumus nodrošina skaidrs plāns nākamajiem 10 gadiem ar iespējamiem variantiem 20 gadu laikā un stratēģisko virzienu apmēram 30 gadu garumā. Šādā perspektīvā ir iespējams […]

Ir tāds jēdziens “patiesības brīdis”, un tam nav laba skaņa. Tā mēdz dēvēt pēdējo zobena dūrienu, ar ko koridā nonāvē vērsi. Vispārīgi runājot, tas ir krīzes brīdis ar liktenīgu iznākumu. Saeimā konceptuāli atbalstītais likumprojekts par tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta liecina par to, ka patiesības brīdis ir pienācis Latvijā. Tas nozīmē, ka visi strīdi […]

Esmu tālu no dzimtenes, tomēr identiskos platuma grādos pavasara tuvums jūtams tāpat kā Latvijā. Atceros Rīgu pirms gadiem 20 vai 30, kad pilsētas centrā vēl bija saglabājies nefrizētais šarms. Melnais sniegs un peļķes liecināja, ka drīz sāksies, un dzīvības procesi uzņem apgriezienus. Gribas izbaudīt paātrinājumu, traukties kaut kur, mīlēt un trakot. Dienā cilvēku domas bieži […]