Kurš būs ģenerālprokurors?

Iepriekšējie raksti par kārtējām provokācijām izraisīja atbalsi. Tomēr nebūtu pareizi teikt, ka Lielbritānija ir tā zeme, kurā mani nepārtraukti vajā. Šeit ir daudz priekšrocību. Galvenokārt tas attiecas uz darbu un iespēju pašam veikt savu mikro biznesiņu. Par tevi spriež, balstoties uz taviem paveiktajiem darbiem, pierādīto lietišķo praksi. No šī viedokļa sīkos kaitniekus un apmelotājus par pilnu neņem.

Pirms dažiem gadiem mani izvēlēja par Aberdīnas pilsētas Augstās tiesas zvērināto lēmēju, ko sauc par juror. Kā šis fakts iet kopā ar provokācijām, par kurām rakstīju iepriekš? Pavisam vienkārši, jo esošajā sabiedrībā valda brutāls spēks, ko pielieto pret citādi domājošajiem un darošajiem tieši tā kā aprakstīju. Turklāt par to nerunā, bet pašas rīcības ir maskētas kā starpgadījumi. Savukārt tiesiskums ir vīģes lapa, zem kuras slēpjas attiecīgā runga. Tā tas ir jebkurā esošajā sabiedrībā. Atkarībā no sabiedrības attīstības līmeņa, mūsu izredzes panākt taisnību un tiesiskumu var būt lielākas vai mazākas.

Tas ir atkarīgs arī no cilvēkiem, kuri ieņem attiecīgos tiesībsargu amatus, no tiesnešiem, prokuroriem .. Šķiet, ka Latvijā tieslietu sistēma ir saglabājusies no Latvijas PSR laikiem. Tad tiesas un prokuratūra bija pakārtotas attiecīgajiem partijas, iekšlietu un čekas orgāniem. Mūsdienās nekas daudz nav mainījies. Droši vien tiesneši ir aizkulišu darboņu, politiķu, policistu un čekistu, kā arī kriminālās nomenklatūras uzticības personas, draugi/ draudzenes un paziņas .. vai vienkārši, cilvēki ar pazeminātu sabiedriskās atbildības līmeni. Citiem vārdiem sakot, korumpanti, kuri ņem naudu par pieņemtajiem lēmumiem.

Savukārt prokurori .. lūk, šo tēmu es gribētu apspriest tuvāk, sakarā ar jūlijā sagaidāmo ģenerālprokurora nomaiņu. Kādi ir bijuši iepriekšējie ģenerālprokurori? Kādu mēs vēlētos rēdzēt jauno ģenerālprokuroru, bet ko mēs nevēlamies? Vai mums ir labi kandidāti? Mēģināšu rosināt domas, aprakstot kādu situāciju no savas pieredzes, kad vienīgo reizi mūžā man iznāca tikties ar topošu Latvijas ģenerālprokuroru.

* * *

Tas bija 1990. gads, ja nemaldos, kad ar valdības lēmumu pārņēmu Latvijas PSR vadības punktu, kas bija paredzēts īpašajam periodam (kara laikam) un sastāvēja no bunkuriem Rīgā un Līgatnē, un attiecīgo sakaru sistēmu. To īsumā pieminēju rakstiņā https://tautastribunals.eu/?p=54254 . Tuvāk par to rakstīju komentāros LRTT un Sarunās, piemēram https://societyandnature.org/sarunas/2019/12/nedomaju-laundarus-piesegt/#comment-331 , https://tautastribunals.eu/?p=54267#comment-67003

Šajā laikā kontaktēju ar Ministru Kabineta ēkā atrodamajiem čekistiem, kuri sevi dēvēja par “Valdības apsardzes dienestu”. Manis pārņemtie objekti skaitījās super slepeni, tāpēc viņi par to neko daudz nezināja. Tomēr bija situācijas, kad varēju saņemt no viņiem noderīgus padomus.

Tā nu es vēru attiecīgās durvis kādu dienu, un skatam pavērās pustumšā telpa, kurā bija neparasti daudz cilvēku. Dienas laikā logus klāja aizkari drošības apsvērumu dēļ, bet telpā valdīja pacilāts noskaņojums. Nojautu, ka tiek kaut kas atzīmēts. Sarunas noklusa, bet pēkšņi kāds skaļi uzsauca, vērsdamies pie kāda cita, kurš atradās man aiz muguras:

“Ei tu, nāc šurp !”

Sauciens bija kontrastā ar valdošo omulīgo atmosfēru. Tā varēja uzbļaut sunim. Es pagriezos un centos saskatīt pustumsā, kam tas adresēts.

“Nāc šurp un paspied roku Brunera kungam !”

Tikai tagad saskatīju, ka no paša tumšākā kakta, kaut kur starp durvju stenderi un seifu atdalījās figūra un pieslējās stāvus. Viņš tur bija tupējis acīmredzot, jo visi krēsli telpā bija aizņemti. Radība tuvojās ar izstieptu roku, saliekusies nedabiski padevīgā pozā, ko LRTT mēdz dēvēt par Kalnietes pozu, skatiet foto šeit https://tautastribunals.eu/?p=55920 .

Vēlāk man pateica, ka tas ir topošais Latvijas ģenerālprokurors, bet nepievērsu tam vērību. Ar ko tikai neesmu ticies tajā laikā! Tomēr reizēm ar riebumu atceros šo epizodi – par kādu izdzimumu sistēmai ir jāpārvērš cilvēks, lai varētu tam uzticēt vienu no atbildīgākajiem amatiem?! Tiem, kuri nezina, visa esošā pārvalde un (lielais) bizness ievēro cietuma likumus, un šis tips acīmredzot bija tā saucamais opuščenijs. Ne velti viņam lika spiest man roku. Cik man zināms, pēc šiem likumiem rokas spiedienam būtu kaut kādā veidā jāpazemo arī mani.

* * *

Runājot par korupciju, bieži nākas sastapt apgalvojumus, ka piemēram, šis prokurors strādā Lembergam, šis izmeklētājs sadarbojas ar Šķēles cilvēkiem, bet šo iestādes vadītāju ir ielicis vēl kāds. Šādi apgalvojumi varbūt ir aizraujoši lasītājiem, varbūt tie ir svarīgi kriminālprocesos. Tomēr pēc būtības ir gluži vienalga, kam strādā prokurors, ierēdnis vai politiķis. Šodien viņš kalpo vienam, rīt ņem naudu no otra, bet parīt no visiem kopā.

Mums ir vajadzīgs nevis (politiskajai) sistēmai piederošs lupata, bet cilvēks ar savu stingru personisko pozīciju. Protams, ka viņam jābūt profesionālim ar attiecīgu pieredzi utt .. tomēr nevajadzētu prasīt no viņa augstus sasniegumus karjerā. Cilvēkam ar stingru pozīciju karjera vienkārši nav iespējama. To nepieļaus šim nolūkam ieceltie priekšnieki – deģenerāti.

No šī viedokļa tad arī vajadzētu meklēt kandidātus. Man, piemēram, atmiņā palika intervija ar prokuroru Aldi Punduru, ko publicēja pirms dažiem gadiem https://pietiek.com/raksti/bijusais_prokurors_pundurs_daudziem_butu_jasez . Šo cilvēku nepazīstu, tomēr jūtams, ka viņš ir godīgs ar pašcieņu apveltīts profesionālis. Cits jautājums ir, vai viņš pats gribēs uzņemties atbildīgo amatu? Vai viņam vispār ir kādas izredzes sekmīgi darboties esošajā politiski kriminālajā tirgū?

Iesaki šo rakstu :
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Novērtē šo rakstu:

1 0

10 komentāri par “Kurš būs ģenerālprokurors?

  1. Aelita 16 May 2020 pulksten 07:38

    Manuprāt…manuprāt man būtu beidzot jāaiziet no tribunāla. Mēģināju tur ienest kādas savas idejas,bet tur ir cita līnija. Kāds pastāvīgais interneta trollis reiz mani nosauca par jūden, kas gan nav tiesa. Mans īstais vārds no dzimšanas ir Agrita Zandere, pēc laulībām – Arāja (tie, kas man seko, jau to zin). Mani senči bija latviešu zemnieki, tikai viens sencis esot bijis vācu barons.
    Tā sapratu, ka Jums bija ideja atdalīt cilvēkus no necilvēkiem. Baidos, ka pašreizējā sabiedrībā ir maz tā cilvēciskā… Lielākie mediji arī atgrūž cilvēkus, ļaujot darboties troļļiem, kas rada pavisam nelāgu iespaidu.
    Pret mani izvērstais “teātris” ar dzīvokļa noklausīšanos un izsmiešanu radīja manī nesapratni, kā kultūras cilvēki var ko tādu darīt. Bet atvērtie čekas maisi arī liecināja ko nelabu tieši par viņiem.
    Kādreiz 70.-tajos gados, kad programmējām uz lielajām skaitļošanas mašīnām, tam bija tīri praktisks pielietojums, bez kādas politikas. Zinātne un tehnika ir radījusi brīnišķīgas ierīces, bet kam, kādām nejaucībām gan tās tiek izmantotas?
    Amerikāņu rakstniekam Kurtam Vonnegūtam kāds reiz jautāja, vai šādā pasaulē maz ir vērts dzīvot? Viņš atbildēja – ja tu esi savā dzīvē saticis kaut vienu cilvēku, kurš nedomā tikai par saviem labumiem, bet rūpējas arī par citiem, tad ir vērts.


  2. es 17 May 2020 pulksten 13:00

    varētu iedot savu telefonu bet nav patīkami ka ir traucējumi vai noklausās
    un parastais pasts vispār draņķīgi strādā vēstules pazūd
    pie lapsas vēl daudzmaz var komentēt varbūt vajag ar citu vārdu


  3. kamene 18 May 2020 pulksten 07:41

    Zemes bites kamenes vēl ir sastopamas Rīgas nomalēs 🙂
    Mazliet par Jūsu ideju, ja es to pareizi sapratu. Samērā nesen lasīju tādu futūristisku grāmatu, kāds vīrs bija izdomājis, kā ieviest kārtību pasaulē, kā nošķirt visādus negodīgus cilvēkus, laulības pārkāpējus un citus parazītus no godīgajiem. Pēc viņa ieceres tika izveidota liela nometne, tā kā cietums, kur šos ievietot. Diemžēl dabā tas izvērtās par baigu totalitārismu, sabiedrībā tika piekopti apmelojumi, savstarpēja izrēķināšanās, savukārt tajā cietumā sāka piekopt sadistiskas metodes…
    Kādreiz sanāk tā, ka ar labiem nodomiem ir ceļš uz elli bruģēts.
    Savukārt arī pat liberālismu var pārvērst par kaut ko totalitāru, absurdu, cilvēkiem uzspiestu. Arturs Priedītis ir nikns vīrs, reizēm nepatiesi apvaino visu latviešu tautu, bet viņam ir arī sava taisnība par valdošo postkultūru. 90.-tajos gados tā sāka visai agresīvi izplatīties. Arī tādi kuriozi, kà televīzijā žurnāliste uzbrūk kàdai sievietei, pārmetot, kāpēc viņa netaisa abortu, ja viņai jau bērni ir. Arī raksti par prostitūcijas legalizēšanu u.t.t. Es esmu rakstījusi vēstules protestējot pret to. Laikam tas viss ir “pielikts pie lietas”, kamēr beidzot tie ” kultūristi” man uzrīkoja vajāšanu.
    Bet laikam daži saprata, ka ir pārcentušies… Tagad it kā liek mani mierā. Bet man ir zināma drošība, kāpēc es vairs nebaidos. Ja mani kāds sāks pratināt, es varu klāt laukā visas nejaucības, kas darītas.


    • RB 20 May 2020 pulksten 06:58

      Tas par ko es rakstu, vairs nav ideja nu jau vairāk kā 30 gadus. Es rakstu par to, kas pēc būtības jau ir paveikts, reizē atklājot, ko darīt tālāk.

      Ja Jūs interesē tēma, variet sākt lasīt ar šo te rakstu https://societyandnature.org/okms.pdf , tur būs arī norādes.


  4. Cilvēkiem 31 May 2020 pulksten 08:05

    priecīgus Vasarsvētkus!


  5. saknes 14 Jun 2020 pulksten 07:09

    Skatos, cilvēki izvairās pat piedalīties sarunās. Varbūt nezin, varbūt iebaidīti…
    Kas gan tagad notiek pasaulē? Visi tie nemieri… Vai tas neliecina par kļūdām, par to, ka neapdomīgi, mehāniski sajaucot tautas un rases, nekas labs nav gaidāms? Baltajiem amerikāņiem vēl arvien iznāk dàrgi maksāt par savu senču grēkiem, kas varmācīgi atveda vergus no Āfrikas.
    Pašreiz valdošā globālisma ideja tāpat nodara postu kā PSRS centieni izveidot vienotu padomju tautu. Man kāds krieviņš reiz teica, ka tas esot dabiski, ka mazās tautas ar laiku iznīkst. Bet mēs negribam iznīkt! Ne jau visiem ir tāda šovinistiska domāšana, man ir gadījies sastapt Maskavā inteliģentus krievus, kas ar cieņu izturas pret citām tautībām.
    Toties modē tagad ir sargat dabu, sargāt iznīkstošās sugas. Kā mēs pārdzīvotu, ja izzustu, piemēram, cīruļi vai lakstīgalas! Viņi nezaudē savu būtību, savu dziesmu, kaut izceļojušies pa pasauli, atgriežas savā dzimtenē, tur radīt savus bērnus.
    Cilvèkiem no aukstām ziemām nav vairs jābaidās, kā gājputniem…
    Kāds varbūt teiks – nu gan crazy koments. Bet šādas pārdomas radās, jo šodien ir kārtējā sēru diena, latviešu izvešanas atceres diena…


    • RB 14 Jun 2020 pulksten 20:46

      “Sarunas” Google meklētājā neparādās vispār. Viens otrs te nokļūst pa tiešajām saitēm, bet arī neuzkavējas. Varbūt, ka arī baidās. Manuprāt, te ir vietā teiciens ka “skatās kā auns uz jauniem vārtiem”. Vai man tur jāiet ..?

      Izsūtīšanas jāatceras ar kādu pozitīvu motivāciju. Kāpēc tā notika, un kas jādara, lai tā vairāk nenotiktu. Līdzjutība, sentiments .. ļoti cilvēciskas izpausmes, kas ir kontrastā ar mūsu reptīļveidīgā aprēķina vidi. Cilvēkiem parādās aizsargreakcija pret cilvēcisko kā pret infekciju


  6. Valdis Freimantāls 14 Jun 2020 pulksten 13:58

    Sveiks, Rid!

    Jāmēģina jaunao Ģenproksu piesaistīt RLB atjaunoĢanai un bandītu tiesāšanai! (Kā to paveikt?)


    • RB 14 Jun 2020 pulksten 20:51

      Sveiks Valdi, manuprāt viņš nebūs bandītu tiesātājs. Tas ir karjerists, tādi uz radikāliem pasākumiem nav spējīgi. Varbūt uztaisīs ģenerālprokuratūrā remontu, nopirks jaunus galdus, pieņems jaunu sekretāri ..


Leave a Reply

Your email address will not be published.