Spiegu stāstiņi, 4.daļa

Bitkoina cenai tuvojoties 100.000 dolāriem, atkal sākas aicinājumi to pirkt kā uzkrāšanas līdzekli. Vēlos īsumā pastāstīt, kāpēc nevajag pirkt bitkoinu. Mēģināsim noskaidrot, kādi varētu būt motīvi bitkoina redzamākajiem reklamētājiem.

Latviskajā vidē ievērību pelna Ernests Rieksts un it sevišķi Viesturs Tamužs. Abi miljonāri ir baudījuši sistēmas atbalstu no jaunības, un reizē ar bagātību ir uzkrājuši tā saucamo harizmu. Tā ir panākumos balstīta pašpārliecinātība, kas auditorijai raisa uzticību un gatavību sekot harizmātisko līderu padomiem un aicinājumiem. Mēģināsim likt pretī harizmai loģiku, veselo saprātu un faktus.

Īsi par Ernestu Riekstu

Viņš pieder pie jaunākās paaudzes Krievijas aģentiem, un viņa izcelšanās varētu nebūt saistīta čeku, kāda tā bija PSRS laikos. Spriežot pēc paša teiktā, viņš sāka kā policijas ziņotājs, ar laiku uzņemot kontaktus Latvijas specdienestos un citās kriminālās struktūrās. Tas deva viņam iespēju attīstīt lēto hosteļu biznesu un novākt konkurentus. Iespēja nemaksāt nodokļus ļāva uzkrāt kapitālu, ko viņš investēja nekustamajos īpašumos un jaunos projektos. Kopumā vērtējot, šie projekti ir bijuši ļoti veiksmīgi un devuši labumu Latvijas sabiedrībai.

Tomēr Rieksta panākumiem Latvijā pienāca gals ar slaveno Merķeļa ielas hosteļa ugunsgrēku. Tur gāja bojā cilvēki, pret Riekstu ierosināja krimināllietu, kas joprojām turpinās. Acīmredzot, viņš kaut kā bija pārgājis ceļu narkomafijai. Vēl viens izskaidrojuma minētajam varētu būt saistīts ar to, ka Rieksts ir latvietis, nevis ebrejs, bet neviens veiksmīgs latvietis Latvijā nedrīkst būt pēc 4.maija republikas definīcijas. Visdrīzāk, ir spēkā abi iemesli kaut kādā kombinācijā.

Izkļuvis no cietuma, Rieksts bēga uz Fidži, kur izveidoja tā saucamo Jaunlatviju. Tas ir izcilākais projekts Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Projekta virsvadība varētu būt atrodama Krievijā. Tomēr tas varētu pavērt jaunas iespējas lielam skaitam latviešu, kuri dzīvē cenšas atrast sev iespējami labāku saimnieku. Patlaban labākais zināmais saimnieks ir jaunās fidžiešu cilts virsaitis Ernests Rieksts.

Pārējiem, kuri dzīvē meklē brīvību, iesaku meklēt savu ceļu pašiem. Man ir savs sabiedrības koncepts, uz ko esmu iepriekš norādījis neskaitāmas reizes. Lai gan Janlatvija tajā iekļaujas, tomēr projektā ir daži šaubīgi apstākļi. Tas ir normāli, ideālu šeit nav ko meklēt. Varētu iztirzāt sīkāk, ja lasītājiem būs interese. Piemēram, Fidži drošība, kas tiek minēta kā galvenā priekšrocība, jo ir principā savādāki labāki risinājumi.

Varētu apspriest arī saistītus svarīgus notikumus. Piemēram, kāpēc nesen ar pompu arestēja Karību fonda cilvēkus, kuri praktiski realizēja Latvijas korupcijas un atmazgāšanas shēmas.

Pretēji Riekstam, Tamužs ir vecās padomju čekas sistēmas produkts. Par viņu turpmākajā izklāstā, jo tieši Tamužs ir galvenais bitkoina popularizētājs Latvijā.

Kāpēc nevajag pirkt bitkoinu?

Tāpēc, ka bitkoinus jums var atņemt jebkurā brīdī bez iemesla, paskaidrojuma un iespējas jebkad atgūt savu naudu.

Iedomājieties, ka kādu dienu jūs atveriet savu interneta vai fizisko kripto maku, vai arī kripto biržas kontu, bet tur nekā nav. Ar aukstiem sviedriem jūs izmēģiniet visas iespējas atgūt naudu, kas atrodamas internetā vai arī jūsu maka lietošanas instrukcijā. Viss velti. Jūs sākat rakstīt e-pastus un publicēt savus dvēseles kliedzienus interneta diskusiju portālos, kas apspriež šādas situācijas. Labākajā gadījumā jums izsaka līdzjutību, un iesaka pamēģināt vēl vienu metodi…, kuru jūs jau esiet izmēģinājis desmit reizes.

Šai situācijai iespējamas variācijas. Piemēram, trešajā dienā pēc naudas pazušanas jūs esat gatavs izlekt pa logu, jo kripto makā bija visi jūsu ietaupījumi. Tad pēkšņi, kur gadījies, kur ne, kāds atsūta jums e-pastu ar piedāvājumu atgūt zaudēto. Jūs esat tuvu nervu sabrukumam, tāpēc piekrītat samaksāt 30% gadījumā, ja nauda tiks atgūta…

Krāpšana pavada bitkoinu un pārējās kriptovalūtas, tā saucamos “šitkoinus”, jau no dzimšanas. Nezināmais ģēnijs Satoši Nakamoto publicēja savu izgudrojumu 2008.gadā. Jau pēc gada bija gatava pielietojuma programma. Sākās reklāmas kampaņa, kas bija labi pārdomāta un spēja pārliecināt. Daudzi tālredzīgi cilvēki iegādājās bitkoinus jau tad, kad tie maksāja dažus dolārus gabalā. Cik bitkoinus toreiz pirka? Simtus, tūkstošus un vairāk. Jau pēc desmit gadiem šiem pircējiem vajadzēja kļūt par multimiljonāriem. Toreiz bitkoinam veltītās konferencēs bija sastopami izmisuši ļaudis, kuri stāstīja, ka tikko no viņu maka bez pēdām pazuduši simts bitkoini apaļa miljona dolāru vērtībā.

Tajā laikā arī es mēģināju eksperimentēt ar kriptovalūtu. Kamēr summas bija niecīgas, daži desmiti eiro, viss strādāja perfekti. Gan biržas, gan fiziskie maki, gan pārskaitījumi un konvertēšana. Problēmas sākās, kad summas sasniedza simtus eiro. No fiziskā nesēja nozuda nauda, pēc mēneša parādījās atkal, un tad nozuda uz visiem laikiem. Nauda pazuda arī, veicot pārskaitījumus.

Ir jāsaprot, ka attiecībā uz bitkoinu nav nevienas atbildīgas personas, ne fiziskas, ne juridiskas. Pareizāk sakot, droši vien ir personas, kas kontrolē bitkoinu, bet tās strādā aizkulisēs. Informācija par bitkoinu vienmēr ir aptuvena. Saskaņā ar statistiku un interneta tenkām, pazudušo bitkoinu daļa ir 20%, ko sastāda “pazudušie, uz visiem laikiem pazudušie un bloķētie bitkoina maki”. Tā kā drusku par daudz priekš solīda ieguldījumu aktīva. “Pazuduši” ir apmēram 3.5 līdz 4 miljoni bitkoinu, kas šodienas cenās ir apmēram 300 miljardi dolāru.

Tehnoloģiskie salaveči un mūsdienu jaunā ideoloģija

Vai Satoši Nakamoto ir reāla persona? Droši vien nē, jo mūsdienās īsta anonimitāte nepastāv. Visdrīzāk, aiz šī vārda stāv tie paši spēki, kas kontrolē internetu ar visiem nebeidzamajiem brīnumiem. Respektīvi, militāri rūpnieciskais komplekss. Kas stāv aiz tā, mēs nezinām.

Patiesībā, nekā jauna te nav. Piemēra pēc, piedāvāju atcerēties skolas laikus, kad fizikas stundās apguvām Ņūtona likumus. Vai Īzaks Ņūtons bija reāla persona, un ja bija, vai viens cilvēks spēj veikt pa vienam fundamentālam atklājumam dienā, kas attiecas uz dažādām fizikas un matemātikas jomām? Apmēram tā sanāk, ja apkopo visus zinātniskos darbus, ko piedēvē Ņūtonam.

Viens no visu laiku slavenākajiem salavečiem ir Nikola Tesla. Viņš mums sanesis milzum daudz patentu ar brīnumainām elektriskajām mašīnām. Tās izskatās pēc labi nostrādātiem rūpniecības ražojumiem, kas nocelti kādā noliktavā no plaukta. Turpretim, darbības princips nav izskaidrots, vai arī aprakstīts tā, ka iekārtu izgatavot nav iespējams.

Tomēr, Tesla nebija pareizais salavecis, vai arī viņš bija paķēris nepareizo maisu. Viņa “izgudrojumi” attiecas uz (ētera) enerģētiku, un principā dod cilvēcei iespēju iegūt enerģiju par brīvu. Lai noslāpētu Teslas sacelto troksni, tika norīkots vesels bars slavenu zinātnieku, no kuriem redzamākais ir Alberts Einšteins ar savām relativitātes teorijām. Dabā nav lielāka ātruma par gaismas ātrumu vakuumā. Telpa un laiks veido vienotu koordinātu sistēmu, kas atgādina nostieptu gumijas plēvi. Gravitācija ir parādība, ko mēs vērojam tad, kad uz šīs plēves uzliek masīvas bumbas. Ēters ir aizliegts. Viss, zinātnei pielikts punkts.

Kopš tā laika mūs izklaidē tikai ar jaunām tehnoloģijām, bet zinātniskie atklājumi ir beigušies. Sešdesmitajos gados sākās lidošana kosmosā. Vai tiešām kosmonauti lidinājās vakuumā un bezsvara stāvoklī? Varbūt tas viss bija filmēts kino paviljonos un nomaļās tuksnesīgās vietās tepat uz zemes? Ej nu sazini. Mums rāda, kā kosmonauti staigā pa mēnesi. Nez, kā šie tika atpakaļ uz zemi?

Varētu uzdot jautājumu, vai cilvēka spēkos ir izgudrot un izgatavot tādu iekārtu kā viedtālrunis? Vairums cilvēku līdz tam neaizdomājas. Man gribētos teikt kategorisku “nē”.

Interneta tehnoloģijas nāca ar informācijas brīvību, kā rezultātā cilvēku galvās izveidojās putra. Tas tāpēc, ka 99% cilvēkiem nav tādas izglītības un zināšanu, kas ļautu atšķirt patiesību no meliem. Tikpat lielai daļai nav sirdsapziņas, kas ļauj atšķirt labu no ļauna. Ar sirdsapziņu un zināšanām apveltīto cilvēku skaits ir tik niecīgs, ka tie ir tikai “kļūme matricā”, un tos var pilnībā neņemt vērā.

Tāpēc mūsdienās mums melo bez bremzēm. Meli ir absurdi un pretrunīgi, bet tas nevienu neuztrauc. Piemēram, mums ir jātic, ka notiek globālā sasilšana, un tāpēc jālikvidē ražošana un lauksaimniecība. Mums jātic, ka vakcīnas ir pret kaut kādiem netveramiem vīrusiem, lai gan zināms, ka tās ir kaitīgas, satur indes un svešķermeņus, un izraisa invaliditāti un nāvi. Mums jātic, ka kari notiek nesamierināmu pretrunu un ietekmes dalīšanas dēļ starp, piemēram, Krieviju un ASV. Lai gan zināms, ka šīs un citas valstis vada no viena centra, un karu mērķis ir cilvēku nogalināšana un dzīves vides iznīcināšana. Mums jātic, ka aiz lidmašīnām paliek tikai sadegušās degvielas izmeši, nevis indīgu ķimikāliju josla, kas izplešas debesīs.

Tā varētu turpināt, tomēr jau ir skaidrs, ka mums ir darīšana ar jauna veida ideoloģiju. Līdzīgi, kā tas bija ar komunismu un fašismu, mums prasa bez ierunām ticēt šīm dumībām. Pretējā gadījumā draud represijas, naudas un brīvības atņemšana. Tāpat, kā savulaik Staļins un Hitlers, mūsdienās dievu kārtā izvirzās Švābs, super-salavecis Masks un daži citi.

Bitkoins – sviediena būtība

Jebkura ideoloģija prasa ikdienas darbu, lai to sildītu ar propagandu, kas pastāvīgi turētu cilvēku smadzenes apdullinātā stāvoklī. Šim nolūkam kalpo speciāli sagatavoti cilvēki t.s. “propagandoni” un masu mēdiji. Ja runājam par bitkoinu, tad ideologam vajadzētu būt ar labu pieredzi tehnoloģijās, finansēs un biznesā. Protams, ka sirdsapziņa nav vēlama, un ja tāda ir, tad to vajag ieslēgt kādā digitālā seifā uz visiem laikiem.

Mūsu Viesturs Tamužs varētu būt atbilstošs minētajām prasībām. Kas zina, varbūt no viņa vēl iznāks “Latvijas Masks”? Kāpēc gan nē, Masks nāk no provinces, arī citi parametri sakrīt. Viesturs mums stāsta, ka ir ieguldījis savus miljonus bitkoinā. Lai tā būtu, tomēr rodas jautājums – vai viņš nezina, ka kriptovalūta mēdz vienkārši pazust bez pēdām? Vai varbūt viņam ir kāds, līdz šim cilvēcei nezināms veids, kā aizsargāt savu bitkoina maku?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, atcerēsimies dažas vispārzināmas patiesības. Kā cilvēki tiek pie naudas? Tikai ar krāpšanu, zagšanu, nodokļu nemaksāšanu un kukuļdošanu. Citu ceļu vienkārši nav. Muldēšana par biznesa plāniem, nišām un darbaspējām ir domāta apjājamai masai. Vēl viens likums – tu pelni tikmēr, kamēr tev izdodas apkrāpt citus.

Acīmredzot, situācija ir tāda, ka “īstie bitkoineri”, pie kuriem sevi pieskaita arī Tamužs, ir droši par saviem bitkoiniem tikmēr, kamēr tiem izdodas ievilkt bitkoinā jaunas ļaužu masas. Vai arī veikt citas, sistēmai vajadzīgas darbības. Kad lohi būs sanesuši savus iekrājumus, kādu dienu viņiem naudu vienkārši atņems. Patlaban bitkoina kapitalizācija tuvojas 2 triljoniem dolāru. Varbūt, ka nepieciešams uzdzīt naudas masu līdz kādiem desmitiem triljonu, to es nezinu. Ja tā, tad visiem investoriem vajadzētu saņemt peļņu, tomēr lohiem to saņemt neļaus, jo naudu vienkārši atņems.

Kā rodas un darbojas elite?

Par Latvijas kastu sistēmu esmu rakstījis daudz, piemēram šeit https://tautastribunals.eu/?p=63136 aprakstīts, kā rodas Latvijas valdošā aristokrātija. Līdzīgi kā Stradiņa gadījumā https://tautastribunals.eu/?p=65568 , Tamužs pieder elitei, bet no valdošās stulbeņu varzas atšķiras ar intelektu. Varzai tas ir pilnīgi nepieņemami, tāpēc viņš ir padzīts no Latvijas, līdzīgi kā pārējie spējīgie intelektuāļi.

Viestura tēvs atrodams čekas aģentu kartotēkā. Tur bija jābūt ikvienam, kurš zinātnē gribēja veidot karjeru. Būtiskais šeit ir tas, ka, gribot vai negribot, čekas cilvēkiem rodas pārliecība par savu pārākumu un vadošo lomu attiecībā uz līdzcilvēkiem. Bērni no čekistu ģimenēm saņem atbalstu visās dzīves jomās. Tāpēc nav brīnums, ka viņi dzīvē izvirzās, ja apveltīti ar prātu un darbaspējām.

No sistēmas viedokļa raugoties, čekistu ģimenes locekļiem jābūt absolūti lojāliem pastāvošajai iekārtai un ideoloģijai. PSRS laikos ideoloģija bija, kāda nu bija, bet mūsdienās tā ir tāda, kā aprakstīts iepriekš. Tāpēc Tamužam var uzticēt bitkoina popularizēšanu bez bēdām. Būdams pieredzējis biznesā, viņš ievēros nerakstīto likumu: visi, kuriem ir vairāk naudas, kā tev, ir gudrāki par tevi, un tev viņiem jāpakļaujas. Visi, kam ir mazāk naudas, kā tev, ir muļķi no tava viedokļa, un tiem ir jāklausa tevi.

Viesturs Tamužs bija viens no pirmajiem, kam astoņdesmitajos gados atļāva turēt kooperatīvu. Ebreja Jurija Andropova organizētajā perestroikā kooperatīvi bija pirms-kapitālisma uzņēmējdarbības forma. Tās mērķis bija dot ebrejiem priekšrocības, salīdzinot ar pārējiem, gan attiecībā uz pieredzi uzņēmēdarbībā, gan attiecībā uz sākuma kapitālu un apgrozāmajiem līdzekļiem. Kooperatīvus kontrolēja toreiz maz pazīstamā sekta Habad. Būtībā, Habad izvirzījās un guva pirmo atzinību ebreju vidē tieši ar kooperatīviem.


Novērtē šo rakstu:

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *