Pret kovidu kā pārvaldes formu

Ir tāds jēdziens “patiesības brīdis”, un tam nav laba skaņa. Tā mēdz dēvēt pēdējo zobena dūrienu, ar ko koridā nonāvē vērsi. Vispārīgi runājot, tas ir krīzes brīdis ar liktenīgu iznākumu. Saeimā konceptuāli atbalstītais likumprojekts par tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta liecina par to, ka patiesības brīdis ir pienācis Latvijā. Tas nozīmē, ka visi strīdi […]

Marts Rīgā

Esmu tālu no dzimtenes, tomēr identiskos platuma grādos pavasara tuvums jūtams tāpat kā Latvijā. Atceros Rīgu pirms gadiem 20 vai 30, kad pilsētas centrā vēl bija saglabājies nefrizētais šarms. Melnais sniegs un peļķes liecināja, ka drīz sāksies, un dzīvības procesi uzņem apgriezienus. Gribas izbaudīt paātrinājumu, traukties kaut kur, mīlēt un trakot. Dienā cilvēku domas bieži […]

Piepūšamais tanks

Attēlā redzamais politiķis tik precīzi iemieso visas mūsdienu politiskās sistēmas būtību, ka ir izmantojams kā hrestomātisks piemērs. Sākot ar masīvo popularizēšanas kampaņu oficiālajos Latvijas mēdijos un soctīklos, latviešu un krievu valodā. Beidzot ar neredzamo sponsoru uzpūstā vadonīša vēlmi iemiesot visu to problēmu atrisināšanu, ko radījuši tie paši sponsori gadu desmitu garumā. Politiskā sistēma ir pārvaldes […]

Mērķa maksājumi nodokļu vietā

Cilvēku pašapziņa un aktivitāte palielinās. Tas nozīmē, ka dienas kārtībā nāks praktiski jautājumi. Kā taisnīgi organizēt sabiedriskos pakalpojumus un piegādes, lai viss dzīvei nepieciešamais būtu pieejams pietiekošā daudzumā un labā kvalitātē? Kā panākt minimālas izmaksas un novērst sabiedriskās naudas izzagšanu un korupciju? Šie jautājumi attiecas uz sabiedrības finansēm, ko veido galvenokārt ar nodokļu palīdzību. Rezultātā […]

Idejai ir vienalga, kurš to paņem

12. decembrī Rīgā notika “Lielā Tautas Sapulce”, kuru var noskatīties video un foto materiālos, piemēram šeit un šeit . Pirmais pasākums no šīs sērijas notika labu laiku atpakaļ 2019. gada 22. janvārī, un par to rakstīju iepriekš. Šī raksta mērķis ir vēlreiz uzsvērt, ka minētie notikumi pieder vienotam ilgtermiņa procesam, kura rezultātā tiks nodibināta tautas […]

Maisu zinātņu kandidāta piezīmes, nobeigums

Nobeidzot tēmu par LTF un vēlēšanām 1990. gadā, gribētu īsumā pievērsties dažām Latvijas čekas aktivitātēm starptautiskā mērogā. Tā ir stāsta galvenā varoņa Mavrika Vulfsona tiešās darbības joma, kas aizsākās PSRS laikos, un turpinājās Latvijas Republikā ar ārpolitikas noteikšanu un galveno amatpersonu izvēli. Pārejot starptautiskajā jomā, aprakstīšu ceļojumu uz Zviedriju, ko LTF vadība sarīkoja pieciem vēlēšanu […]

Maisu zinātņu kandidāta piezīmes, 4. turpinājums

Šīs rakstu sērijas fokusā ir trīs vēlēšanu kampaņas Latvijai liktenīgajā periodā no 1989. gada līdz 1990. gadam. Galvenais ir nevis personālijas, bet apstākļi, saistītie notikumi un sekas. Pēc PSRS tautas deputātu vēlēšanām 1989. gada pavasarī tiku pabīdīts nost no turpmākajām vēlēšanu darbībām iepriekš minēto iemeslu dēļ. Tāpēc par LPSR AP un vietējo padomju vēlēšanām neko […]

Maisu zinātņu kandidāta piezīmes, 3. turpinājums

Turpinot iepriekš aizsākto tēmu par vervēšanām un to sekām, aprakstīšu pāris epizodes no savas pieredzes. Vervēšana ir izplatīta parādība arī mūsdienās. Cilvēkus mēģina motivēt ar labklājības un augsta sabiedriskā stāvokļa perspektīvu, vai arī šantažējot. Es pats neesmu nekur savervēts, brīva cilvēka statusā dzīvoju vairāk kā 60 gadus, un lieku pie sirds ikvienam – nekādā gadījumā […]

Maisu zinātņu kandidāta piezīmes, 2. turpinājums

Latvijas Tautas Fronte (LTF) ir atmiņā ar atmodinātām cerībām un milzu demonstrācijām. Mēs sākām sarunu par sauso atlikumu, kas palika pēc tam, kad emociju vilnis bija pāri. Vēlēšanu rezultātā radās iespēja pieņemt lēmumus un iecelt vadītājus, kuri ieviesa jauno iekārtu atbilstoši LTF ideoloģijai. Šajā sakarā jāpiemin LTF patiesais vadītājs un ideologs Mavriks Vulfsons. Vulfsons bija […]

Maisu zinātņu kandidāta piezīmes, 1. turpinājums

Bariņš ebreju zem vadoņa bildes, top jauna sabiedrība. Cik reižu vēstures gaitā šī situācija jau pieredzēta? Kad vecā iekārta vairs nespēj sekmīgi simulēt cilvēcību, to nomaina ar nomināli jaunu iekārtu. Jauno fasādi veido, izmantojot cilvēku centienus “par visu labo, pret visu ļauno”, bet ideoloģiju piemeklē atbilstoši sabiedrības vairākuma kvēlākajai vēlmei. Nez no kurienes uzrodas harizmatiski […]