Pret kovidu kā pārvaldes formu

Ir tāds jēdziens “patiesības brīdis”, un tam nav laba skaņa. Tā mēdz dēvēt pēdējo zobena dūrienu, ar ko koridā nonāvē vērsi. Vispārīgi runājot, tas ir krīzes brīdis ar liktenīgu iznākumu. Saeimā konceptuāli atbalstītais likumprojekts par tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta liecina par to, ka patiesības brīdis ir pienācis Latvijā.

Tas nozīmē, ka visi strīdi un pretrunas, gan politiskie, gan saimnieciskie atkāpjas otrajā plānā. Cilvēki kļūst vienlīdzīgi, jo nav nozīmes ne ienākumu līmenim, ne sabiedriskajam statusam, ne orientācijai un tautībai. Par vakcīnām ir rakstīts pietiekoši, lai būtu skaidrs, ka latviešus ar tām nedrīkst durt vispār. Mēs tikai 2 miljoni vien esam palikuši.

Šis ir īss aicinājums, jo ceru, ka esmu palicis lasītājiem atmiņā ar rakstu sēriju par to, kā tapa un kas ir pašreizējā vara Latvijā. Varbūt viens otrs atceras, ka piedāvāju savu kandidatūru pagājušajās valsts prezidenta vēlēšanās. Patiesības brīdis atklāj arī to, kuram reāli ir iespēja uzņemties vadību kritiskā situācijā. Tāpēc gribētu aicināt visus sekot Alda Gobzema viedoklim un piedalīties viņa organizētajos pasākumos.

Nešaubos, ka kopā mums visiem izdosies pārvarēt esošās varas neprātu, un panākt cilvēcisku krīzes atrisinājumu. Vakcinēties vajadzētu tikai tiem, kuri paši to vēlas. Tāpat ir skaidrs, ka krīzes atrisinājums izvirzīs jaunu valsts vadītāju. Vai viņš būs tam piemērots, to rādīs laiks un lemsim mēs paši.

Patiesība iet dīvainus ceļus, un mums jāmācās tai sekot. Laiks apzināties savas iespējas, ietekmēt norises un sasniegt rezultātu. Mums ir iespēja ielikt savā valstī un vadībā arī kaut ko no sevis. Vismaz es tā darīšu un aicinu uz to visus pārējos, lai atrisinātu problēmas un veidotu tādu sabiedrību, kas atbilst mūsu interesēm.

Iesaki šo rakstu :
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Novērtē šo rakstu:

You already voted!

Leave a Reply

Your email address will not be published.