Par konceptuālo varu, 1.daļa
25 Mar 2019 | Autors: RB | 10 komentāri
Par zombēšanu rakstīju daudz, bet šai parādībai ir daudz plašāks mērogs. Mērķis ir cilvēka pazemināšana, tuvinot dzīvnieka līmenim. Cilvēks ar pazeminātu apziņu nespēj pareizi uztvert apkārtni un notiekošo tajā. Pārliecinoties par to, cilvēks atsakās no lēmumu pieņemšanas svarīgos dzīves jautājumos.
Tas ir, cilvēks atsakās lemt par to, kā viņam uzvesties un rīkoties. Civēks nelemj, kādu darbu viņš vēlas strādāt, cik daudz nopelnīt un kā izlietot nopelnīto. Cilvēks nelemj par savu mājokli, par savu pārtiku, dzeramo ūdeni, lietojamo enerģiju, transportu un sakariem. Cilvēks ir atteicies no kontroles pār dabas resursiem un infrastruktūru – ceļiem, vadiem, caurulēm, krāniem, sūkņiem, datoriem, antenām, ģeneratoriem, kuģiem, lidmašīnām .. Cilvēkam nav tiesību lietot savu spēku, lai novērstu noziegumu vai agresiju. Un protams, cilvēks nekontrolē materiālo un citu labumu novērtēšanu, apmaiņu un uzkrāšanu, ko pašreiz veic ar viltotas naudas palīdzību.
Zombēšanas rezultātā, cilvēce kļūst par viendabīgu, pakļāvīgu masu. Tāpēc daži desmiti, simti vai tūkstoši indivīdu spēj kontrolēt lēmumu pieņemšanu par minētajiem resursiem un funkcijām. To sauc par konceptuālo varu, kurai piemēro arī daudzus citus nosaukumus. Tādus, kā “žīdmasoni, kabala, finanšu oligarhija, transnacionālās kompānijas, globālie monopoli, mafija ..”. Nosaukumu daudzveidība atspoguļo faktu, ka kontrole aptver visas dzīves jomas, teritorijas, valstis un tautas.
Tomēr, ja cilvēce būtu tikai viendabīga masa, tai būtu iespēja apvienoties uz šī pamata. Lai to novērstu, pastāv dalījums tautās un valstīs. Valstis un valstu apvienības pārvalda ar politiskās sistēmas palīdzību. Politiskā sistēma nodrošina resursu izlaupīšanu, iedzīvotāju ekspluatāciju un degradēšanu, kā arī jebkuru problēmu saasināšanu. Kad problēmas sasniedz krīzes līmeni, rīko karus cilvēku masveida iznīcināšanai. Piemēram 2.pasaules karā (iespējams, arī agrāk) un tam sekojošos lokālos karos pretējās puses tika vadītas no viena centra. Karu starplaikos atsevišķus intelektuāli attīstītākos un aktīvākos cilvēkus izķer ar tā saucamo specdienestu palīdzību.
Cilvēkus cenšas novērst no konceptuālajiem pamatjautājumiem par katru cenu. Mums cenšas radīt priekšstatu par politisko varu kā augstāko lēmēju. Politiskās zombēšanas nolūkā rīko milzu atrakcijas, tā saucamās vēlēšanu kampaņas. Grandiozo šovu mērķis ir pārliecināt cilvēkus, ka viņu poliskās izvēles rezultātā mainīsies reālā dzīve.
Visas politiskās partijas vada no viena centra. Politiķi ir tērējams materiāls. Tos var norakstīt, kad tie notērējuši savu uzticības kredītu. Ja politiķis izcēlies, tad nākošo augstāko pakāpienu varas piramīdā, tuvāk konceptuālajai vadībai, parasti ieņem viņa pēcnācēji. Tur nokļūt sapņo ikviens politiķis, tomēr lielākajai daļai ieeja ir aizliegta.
Lai apskatītu būtiskās atšķirības strap konceptuālo varu un politisko varu, aplūkosim fragmentu no kāda video, kas kļuva populārs pēdējā laikā. Mēģināsim lūkoties no cita skatpunkta, pievēršot uzmanību sarunas dalībnieku uzvedībai, kas atspoguļo attiecīgās personas pozīciju.
Intervijas vadītājas Sofijas Ševardnadzes (Софико Шеварднадзе) izteiksmes veids liecina par runu no augstākas pozīcijas. Formāli goddevīgā jautājumu uzdošana neliecina, ka viņa tiešām vēlas uzzināt bijušā ministra viedokli. Viņam savs viedoklis nav paredzēts, un viņš runās tieši to, ko no viņa sagaida. Ekrāna otrā pusē sēž miljons zombiju, kuriem bijušais ministrs ir, ja ne autoritāte, tad vismaz godājams cilvēks ar starptautisku pieredzi.
Kas ir Sofija Ševardnadze? Mana paaudze atceras Gruzijas komunistiskās partijas 1.sekretāru Eduardu Ševardnadzi (Эдуард Шеварднадзе), kurš vēlāk kļuva par PSRS ārlietu ministru, un bija viens no galvenajiem spēlētājiem perestroikā. Tiekoties ar pasaules līderiem, ministrs reizēm ņēma līdzi savu mazmeitu. No pusaudzes gadiem gūtā pieredze, komplektā ar vectēva nopelniem, deva iespēju apgūt augstākās kvalitātes izglītību un atvēra durvis visaugstākajos līmeņos. Ja meklējam dzīvu piemēru apzīmējumam “aristokrātija”, tad šī kundze ir pirmā kandidāte.
Neiet runa par to, ka viņa pieņem kādus konceptuālus lēmumus. Konceptuālā vara vienmēr ir ēnā, bet sazinās ar pārējo pasauli, izmantojot intelektuāli un visādi citādi pārākas personības, ar televīzijas palīdzību. Šādai personībai ir pa spēkam izraisīt trusīša refleksu jebkurā sarunas partnerī. Tomēr, vai pati konceptuālā vara ir tik nepārvarama, kādu tā cenšas sevi parādīt?
Mēģināšu atbildēt nākamajā rakstā. Īsumā, konceptuālā vara (pasaules valdība) ir tikpat iluzora, kā mūsu nespēja formulēt savu personisko pozīciju, atbilstoši uzvesties un rīkoties, lemt, kādu darbu mēs vēlamies strādāt … tālāk, kā šī raksta 2.rindkopā.
Jebkurš dzīvs, cilvēciski domājošs un rīcības spējīgs cilvēks spēj pareizi izlemt konceptuālos jautājumus.
L.Grantiņš:
Šis teikums “Grandiozo šovu mērķis ir pārliecināt cilvēkus, ka viņu poliskās izvēles rezultātā mainīsies reālā dzīve.” raksta kontekstā ir bīstamības zonā, jo zombē uz fatālismu. Liek saprast, ka nav jāpiedalās šajā “grandiozajā šovā”.
Visuspēcīgi viņi nav.
PATIESĪBA STĀV PĀRI VISAM !
Ar “šovu” viņi grib panākt, lai balso par pareizajiem vai, lai, vispār nepiedalās vēlēšanās.
Cilvēks un viņa dzīve nesastāv tikai no matērijas. Galvenais dzīves DZINULIS ir cilvēka Garīgajā diapazonā. Sātanisti grib panākt, lai mēs par to neaizdomātos.
Mums ir jāpieņem realitāte tāda, kāda tā ir.
Nekad nav tā, ka nebūtu izejas.
Es šajā vietnē vairākkārt esmu sacījis, ka mums ir jāpiedalās vēlēšanās. Ja arī novēlēsi ar labām domām par nepareizo, tas nebūs nemaz tik slikti, jo pozitīvā enerģija Garīgajā pasaulē nonāks pareizajā vietā un, kad būs vajadzīgā koncentrācijā un daudzumā, tā nāks ar ārdošu spēku pret visu ļauno atpakaļ un to iznīcinās. Tas ir fizikas(šinī gadījumā metafizikas) Likums, kas nav novēršams.
Tie, kuri nepiedalās vēlēšanās, savu enerģiju atdod ļaunajam, kurš tieši uz to gaida.
Galvenā cīņa notiek Garīgajā pasaulē un pēc tam tikai realizējas šeit,-materiālajā dimensijā.
Tie, kuri aģitē, lai nepiedalās vēlēšanās, ir mūsu tautas ienaidnieki vai garīgi tumsoņas.
Es vienmēr iebildīšu pret to, kas neatbilst šīs VIETNES pamatprincipam !
Cilvēks ir Garīga BŪTNE !
Viss pārējais rakstā ir pasacīt ļoti precīzi un saprotami.
Ar interesi gaidīšu nākošo daļu !
Tieši tā: viņi cenšās mūs pataisīt par dzīvniekiem !
25.03.19 L.Grantiņš
Novērtē šo rakstu:
Video ir latviešu subtitri, klikšķiniet uz cc ikonas
Rūpīgi pārlasīju uzrakstīto, bet neatradu vietu, kur esmu aģitējis nepiedalīties vēlēšanās.
Vēlēšanās piedalīties vajag, kamēr mums jādzīvo šajā sistēmā. Jāizvēlas mazāko no ļaunumiem, un tos, kuri spēj veicināt pāreju uz dabisku sabiedrību.
Tomēr, lai cik pozitīvus politiķus mēs neizvēlētos, tie nespēs būtiski uzlabot mūsu dzīvi. Nokļūstot amatos, tie turpinās darbināt to pašu veco sistēmu. Sistēmai ir vienalga, kurš viņu darbina.
.
.
.
Admins
Jūsu aģitācija, protams, ka nav.
Pieminētais teikums par to liek domāt.
Kurhs te ir godajams cilveks???! Jurkans?! …..eu,nu paga…. Tas,ka sahamam ir ,,Starptautiska pieredze,, ,nedod
automatiskas tiesibas uz godiga cilveka statusu! Vinam arii ir daudz citas pieredzes, piemeram- kaa samolot savu
frizieri, ka pec tam jalabo salauztaas frizetavas mebeles… Vai ari ,kaa atvest uz savu laulibas ligzdinju, Apses kundzi…,savas
kundzes prombutnes laikaa….
Un veel. Kad shamais ar citiem,tadiem pasiem zidiem,dibinaja partiju ,,Saskanas Centrs,, , tad visu dienu,uz velesanu
iecirkniem brauca autobusi ,pilni ar bomziem un citam samazgam,lai par snabja pusstopu un pieciem latiem,
iemestu balsis urnaas! Tad vel nebija nekada likuma,ka varetu tadu ,,biznesu,, kriminali sodit….
Oj…Bruner…. tikai aiz cienas pret Grantina kungu, neveltisu Jusu sausajiem tekstiem nekadas replikas…..
Kāpēc tad neveltīsiet nekādas replikas? Aicinu visus, kam ir kas uz sirds – speriet vaļā, Grantiņa kunga cieņa no tā necietīs.
.
.
.
Admins
Pirms neilga laika man bija kārtējā sarakste. Jautāju: kāpēc jūs sūtat man norādes privāti vai pavairojat Feisbukā, bet ne TT ? Atbilde: Ja raksta Feisbukā, par to nenogalina un kaulus nelauž… . Cilvēki ir iebiedēti līdz ārprātam… Šodiem valda visīstākais sātanisms un it sevišķi Latvijā. Tākā diskusijas, Brunera kungs, nebūs dižas… . Rakstiet, gan jau tas viss nonāk tur, kur vajag…. Pavērojiet citās vietnēs komentārus un Jūs sapratīsiet un saredzēsiet savu darbu, bet x stundā tas viss izvirdīs pret šiem izdzimumiem. Tāpēc jau tā cenšas gan mani, gan VIETNI likvidēt… .Galvenais, labu informāciju un domu nepaturēt pie sevis… .
Amatos iepirkušies šoferu dēli ārdās „pa savam“:
http://www.la.lv/pirks-vilcienus-pierigai-bet-lauku-celus-neremontes
——————————
Pensionāram laukos būs jāuztur savu ceļu !!!!!!!!!
Tad jau katram lauciniekam savu helikopteru !
Vai kā Čukotkā – helikopters reizi sezonā :))
Noteikti lētāk, nekā uzturēt ceļus !
Starp visu citu – pirms kara uz katrām mājām
saimnieki bija ierīkojuši labus ceļus, kas
izturēja pat zirgu ratu šauros riteņus arī
rudeņos un pavasaros.
Tagad, pēc padomijas saglabājušos ceļus, bez
atļaujas paprasīšanas, IZDANGĀ visi, kam nav
slinkums: pagasta, novada, republikas
„priekšnieki“, pārbaudītāji, naudas kāšanas
„speciālisti“, dzērāji(„atpūtnieki“), mednieki,
sēņotāji, kuri dzenas iekšā ar mašīnu
līdz katrai sēnei…
Nelīdz ne žogi, ne plāksnīte „PRIVĀTĪPAŠUMS“-
salauž žogus, apķēpā ar krāsu, saloca, vai
nozog plāksnes, izbrauc blakus esošās kartupeļu
vagas vai sējumus…
Vedas domāt, ka tieši šādas vandāļu uzvedības
dēļ tā „izlase“ savā laikā tika izdzīta no Polijas, vai
vēl no kurienes.
Valsts uzturēšanā būtu jāatstāj tikai valsts nozīmes ceļi. Tas ir ideālā situācijā, bet problēmas būtība ir nevis atbildības sadalījumā starp valsti, pašvaldībām, privātpersonām.., bet gan finansēšanas kārtībā un nodokļu sistēmā. Proti, tagad ir tā, ka VID buldozers nolīdzina visu, kas gada laikā ir uzaudzis, un sašķūrē valsts budžetā. No turienes ceļu uzturēšanas izdevumiem izdala kaudzi naudas, ko nodod Satiksmes ministrijai tērēšanai. Varbūt detaļās ir drusku savādāk, nezinu.
Satiksmes ministrijas kadri tad arī izdomā stratēģijas ceļu uzturēšanai. Tās var būt vairāk vai mazāk veiksmīgas, bet kadriem vienmēr būs taisnība. Kāpēc? Tāpēc, ka tieši viņi ir tie, kuri sadalīs šim nolūkam paredzēto naudu. Ja arī ceļu uzturēšanu nodos pašvaldībām, tad naudu viņi saņems no ministrijas, kura lems, kam dot, kam nedot, un ja dot, tad cik daudz. Tur ir „zināmie cilvēki un uzņēmumi“, kas ir uzsituši roku naudas apgūšanā. Rezultātu mēs vērojam dabā.
Dabiskā sabiedrībā ir tā, ka maksātājs vienmēr zina, par ko viņš maksā un kur paliek viņa nauda. Nodokļi nepastāv, ja ar to saprotam obligātus, represīvus maksājumus, ko iekasē piespiedu kārtā.
Piemēram, ceļu uzturēšanai persona maksā iepriekš norunātu summu, kas parādās vai nu kā atsevišķs rēķins vai pozīcija kādā integrētā rēķinā. Maksājumu saņem vai nu ceļu uzturēšanas kompānija, vai pašvaldība, kas organizē ceļu uzturēšanu. Valsts nozīmes ceļu uzturēšanai ir atsevišķs rēķins.
Protams, ministrijas valstsvīri izplūdīs vaimanās un rūpēs par bērniem, kuri netiks uz skolu un slimnīcu. Vai, piemēram, ir viens vīrs, kurš dzīvo meža vidū. Kā viņš, nabadziņš, tiks pie zobārsta, kad sasāpēsies zobi? Jautājuma būtība atkal ir citur. Kā cilvēkiem ir ērtāk organizēties pašvaldībās (kopienās)? Tā, lai viss būtu pie rokas, gan (pašiem sava) skola, gan ārsts vai māsa (pašiem savi), kuri nepieciešamības gadījumā varēs sniegt palīdzību.
Pašvaldību (kopienu) reformu jāveic pašiem cilvēkiem. Nav nozīmes tādām reformām, kuras no kabinetiem savās interesēs veic ierēdņi un tā saucamie deputāti. Mēs nonākam pie nepieciešamības veidot jaunu, dabisku sabiedrību. Kā to izdarīt, piemērs ir šeit http://societyandnature.org/rb-01-rus.pdf , bet pat to sīkāk nākamajos rakstos.
„… ceļu uzturēšanai persona maksā iepriekš norunātu summu …“
……………………………….
Laukos ļoooti reti kurš dzīvo 10 metrus no grants ceļa
vai asfalta !
Parēķini, cik liela tā SUMMA iznāk, ja oficiālā
KILOMETRA izmaksa ir 1 000 000 jevriki un vairāk !!!
1 000 jevriki VIENS metrs !!!
DIVI pieauguša cilvēka SOĻI maksā 1 000 jevriki !!!!
Piedevām, tie kilometri līkumos(jo pa lauka vidu neviens neļaus!) pa tūkstošhektārnieku platībām, bet, tas „zemnieks“ nokvieksies: -Man to nevajaga!-
Ja, gadījumā, būsi izbūvējis, izmaksājot visas birokrātijas,
tad gan būs pirmais braucējs ar savu smago tehniku,
jo tad uzreiz „atcerēsies“, ka ceļš iet pa viņa teritoriju !
Bet jābūvē būs, jo padomijas laikā uz privātajām
viensētām ceļus nolikvidēja – ej dzīvot uz ciematu,
viens otram virs galvas(burtiskajā nozīmē!) !
………………………………………..
Brunera kungs, jums ir iespēja izpausties – maciņu rokā
un uz priekšu !!! :)))
Dažus gadus īrēju lauku māju tepat Skotijā. Līdz lielajam ceļam bija kāds puskilometrs. Situācija bija tāda pati, kā Jūsu aprakstītā. Bija fermeris, kurš tur braukāja ar traktoru. Ko darīju? Atvedu kravu ar šķembām un periodiski vedu ar tačku un bēru ciet bedres. Citu variantu nebija, lai izbrauktu ar mašīnu.
Piekrītu, ka situācija ar lauku ceļiem nav patīkama. It sevišķi, ja uz lielo ceļu jābrauc cauri kaimiņa zemei. Neko nevar darīt, nāksies kaut kā vienoties. Fermeris man ziemā nošķūrēja sniegu.
Padomijas laikā nolikvidētos ceļus uz viensētām nāksies pašiem atjaunot, ja grib tur dzīvot.
Var jau, kāju izlocīšanai, iet vēlēt,
tikai… cimdari to, par ko tu balso
un vai tu vispār balso – neņem
vērā.
„ievēl“ tos, kurus paredzēts ievēlēt
un pēc 2 nedēļām biļetenu ķīpa
krāsnī iekšā, un, ej ko pierādi !