Kad labais sajaukts ar ļauno
11 Oct 2019 | Autors: RB | 17 komentāri
Stratēģisko partneru tēma sasaucas ar vienu labu video https://youtu.be/KXwSt6nNpaM . Ģērmaņa un Lešinska saruna, uz kuru nesen bija norāde LRTT komentos. Tie bija vecie laiki, kad vīri sarunājās, rūpīgi izvēloties vārdus, mierīgi uzpīpējot pa vidu. Ak jā, un sarunai bija jēga, tajā bija informācija un klausītāji varēja izdarīt sev būtiskus secinājumus.
Tie laiki ir pagājuši, kad varējām teikt – tie, lūk, ir mūsu draugi, bet šitie ir ienaidnieki. Arī pašiem mums ir grūti izdarīt izvēli, piebiedroties vieniem vai otriem. Arī prātīga spriešana Ģērmaņa – Lešinska garā mums nepadodas. Tāpēc, ka stabilu pozīciju, no kuras paust savus uzskatus, nespēj piedāvāt lielvaras, ne ASV, ne PSRS/ Krievija. Arī cilvēki ir tādi, ka nevar saprast .. tā varētu vēl turpināt, atzīstot ka (cilvēkos, sabiedrībā ..) labais ir sajaukts ar ļauno un nav atdalāms. Tas ir kā sāls izšķīdināts ūdenī. Pēc skata tas ir ūdens, bet ja pagaršo – sāļš.
Arī visas valstis ir apmēram vienādas. Visur pie varas opozīcija, RB-02 http://societyandnature.org/rb-02-rus.pdf , punkti 3.1-3.2 , kas realizē varu caur attiecīgās valsts tradīcijām, reliģiju, kultūru, saimniecību un dzīves vidi.
Ko darīt šādā situācijā? Nekas cits neatliek, kā meklēt pašam savu (cilvēka) pozīciju, un sākt pamazām kārtot savu tuvāko apkārtni saskaņā ar šo pozīciju. Sakārtot sevi, savas attiecības, izvēlēties atbilstošu dzīves vietu, nodarbošanos un paziņas. Tad arī lietas noskaidrosies, radīsies iespēja attīstīties, pamatojoties uz savu iekšējo potenciālu. Atradīsies sarunu biedri, kuru pozīcija būs atšķirīga, tomēr sarunas būs lietderīgas un auglīgas. Tāpēc, ka saprašanās ir iespējama tikai starp tādiem cilvēkiem, kuriem katram ir sava skaidra un pastāvīga pozīcija.
Novērtē šo rakstu:
Šis bija sūtīts kā koments Lasītāja rakstam „Karš, kas blakus, visapkārt” https://tautastribunals.eu/?p=53185 . Laiki mainās strauji, tāpēc jācenšas izprast notiekošo, lai neapjuktu un atrastu savu vietu. Tas arī ir mans mērķis, kāpēc rakstu visu to, ko esmu līdz šim sarakstījis. Pavisam īsi, kur jāmeklē atrisinājums? Atbilde – sevī. Katram ir jāatrod spēks, lai tiktu galā vispirms ar sevi, un tad sakārtotu vismaz savu tuvāko apkārtni.
Tieši tā rodas lielās lietas – (personiskā) neatkarība, valsts, saimniecība, finanses .. Diez vai mums izdosies atrast „draudzīgas valstis un tautas“ ar kurām sadarboties, pašiem nekontrolējot situāciju savā valstī. Pavisam droši, ka „stratēģiskie partneri“ izmantos mūs kā sīknaudu savās spēlēs. Tiem ir pašiem savas intereses, tajā skaitā izmantot mūs un izspiest līdz pēdējai iespējai. Tādus uzdevumus stāda mūsu „vietējai“ politiskajai, tiesu, saimnieciskajai un mēdiju varai.
Kad bija Jūrmalā pirmā ārzemju un šejienes latviešu tikšanās Gērmani uz Jūrmalu veda čeka un baroja ar melnajiem ikriem……Baltie ārzemju latvieši brauca ar vilcienu…….Par Robertu Mūku ir sarakstīta vesela grāmata……
—Brunera kungs!?
Lasot Jūsu rakstīto, ir skaidri redzams, ka esat tālu no Latvijas Ne tikai fiziski, bet arī garīgi!?Nav Jums ne tikai izpratnes par te notikušo ,notiekošo, bet arī ne mazākās līdzvietības….!?BEIDZIET DUĻĶOT ŪDENI,KURŠ JAU TĀ IR DRAUSMĪGI NETĪRS!?
Vai mēs nevarētu vienoties tā. Ja man nav sapratnes, līdzvietības, ja esmu garīgi tāls un duļķains, tad lūdzu, kā šī nesapratne, garīgais tālums un duļķainība izpaužas? Kas nav pareizi un kā ir pareizi? Ja Jums ir izpratne par notikušo un notiekošo, tad lūdzu apgaismojiet mani un pārējos tumšos ļautiņus. Mēs Jums pateiksim lielu paldies.
.
.
.
Aedmins
Eduardam ir cita domāšanas pakāpe.
Kā „mediķis“ viņš redz lietas daudz skaidrāk kā mēs.
Viņš arī man ir uzstādījis diagnozi: https://tautastribunals.eu/?p=38380
—Linard, šoreiz Tu varēji kaut kā prātīgāk izteikties!? un ja tā ,tad arī ka esi nosaucis mani par čekistu !? Un tikai es vienīgais , savācu parakstus Tevis aizstāvēšanai, kad biji noziedznieku nagos, cietumā un tikai tāpēc, ka savā lielummānijā, neklausot manam ieteikuman nebraukt uz Latviju.
Un nedomā, ka esmu cietis mazāk kā TU, jo mani ir tāpat spi’dzinājusi policija, turējuši apcietinājumā, nodedzinājuši saimniecības ēku ar auto un visu man vajadzīgo , pie tām tikai brīnums ka nenodedzināja arī māju!?
Un ari’tagad Drošības policija bija pie manis ,par aprīli’teikto Doma laukumā par žīdiem…
.
.
.
Admins
Eduard, es uz Latviju braucu apzināti un to „akmeni“ jau Tu pirmais uz mani sviedi… .
Es aizbraucot uz Latviju pierādīju, ka viņi ir necilvēki un tas ir ļoti svarīgi, jo, kad notikis viņu tiesāšana, viņiem vairs nebūs pilnīgi neviens arguments, lai sevi paglābtu no karātavām… .Bet, kas attiecas par aizstāvēšanu, esmu jau tev PALDIES teicis, bet varu arī atkārtot: Paldies Eduard !
Lūk, ko es rakstīju:
„Šogad jūnijā tīmekļa vietnē ievietotajā paziņojumā Grantiņš raksta, ka esot ieradies savā tēvzemē, neskatoties uz draudiem, kuri nāk no valdošās kliķes. „Tā cenšas mani izdabūt no manas pagaidu mītnes zemes, lai tiesātu mani par Atmodas laika noziegumiem. 4.maija kliķei, taču tāpat kā Putinam, ļoti sāp PSRS sabrukums. Arestējiet un tiesājiet mani! Vēlu panākumus jums, nožēlojamie tautas nodevēji! Nepalaidiet garām šo izdevību! Ja neizdarīsiet to ar mani, tad es to izdarīšu ar jums. Es jūs aizvilkšu uz karātavām pēc visiem likumiem ar ANO mandātu kabatā! Un ne tikai vienus, bet kopā ar visām ģimenēm, kuras līdz ar jums ir rijušas un rij tautai nozagto!“ rakstījis Grantiņš.“
https://www.youtube.com/watch?v=Ik1wVfN5ZdE
Par video „Velna kalpi“ https://www.youtube.com/watch?v=Ik1wVfN5ZdE . Pareizi jau kungi spriež, tikai līdz galvenajam jautājumam latviskā doma nekādi netiek. Tas ir, kur ir izeja, kādā sabiedrībā un valstī mēs vēlamies dzīvot? Kas konkrēti jādara, lai to sasniegtu, vai vismaz uzlabotu savu stāvokli?
Imants Lešinskis perfekti pazina ,,drēbi,, no abām pusēm,un tas noteica viņa likteni.Iedomāsimies viņa dzīvi pēc kādiem 10 gadiem pēc
intervijas,ko viņš darītu?
Rida Brunera piedāvāto sabiedrības uzbūves modeļa ideju ir iespējams realizēt dažādos variantos.Daži no tiem tika apspriesti ts.padomju okupācijas laikā,un īpaši vienu bija izdevīgi iesākt lauku teritorijās.
Šobrīd apstākļi ir citādi,bet varianti ir un paliek dažādi.
Pirmkārt, nekāda sabiedrības „modeļa“ nav un nevar būt. Runa iet par sabiedrības konceptu, kas apzīmē metodi sabiedrības izveidošanai. Konkrētie sabiedrības „modeļi“ var būt daudz un dažādi, atkarībā no tā, kas vairāk piemērots attiecīgajai tautai attiecīgajā vietā attiecīgajā laikā..
Otrkārt, ar padomju laikiem ir tieši otrādi. Proti, tautas deputātu padomes var būt kā viena no sabiedrības organizācijas formām vai „modeļiem“
Cik var blūdīt!? Kāpēc jāgudro to `baiseklu` no jauna, ja tas sen jau izgudrots? Kas tad vainas tām pašām latviešu biedrībām, kuras tik vardarbīgi izdzenātas? Būtu atstājuši, viss būtu – i pašam i Sašam, resp., būtu i kārtība i taisnība. Nekādu variantu nevar būt, kamēr neiedibina mieru un taisnību. Kas tad bez taisnīgiem varasnešiem ļaus tās jaunās sabiedrības dibināt? Vēl turklāt vairākos variantos? Izdzenās tāpat kā tās biedrības. Jebkuru no variantiem. Sapņojat? Dzīva liecība – Rietuma. Izdzinām taču. Un joprojām – ignorējam, ņirgājamies, neņemam taču pa pilnu. Pat runāt par viņu nepieļaujam. Pietiek pieminēt vien uzvārdu, kad kā prusaki te bariem sarāpo – ar linku linkiem, citātiem, prātulām, lai tikai aizbīdītu prom no acīm.
Jā, tā droši vien ir personiska traģēdija, kas parāda lietas būtību. Lietas būtība ir vienošanās starp abām pusēm https://tautastribunals.eu/?p=49997 .
Komentāros reizēm redzami dusmu izpaudumi, lamāšanās. Tā gadās, kad neesam ar kaut ko mierā. Bet tas vēl ir saprotams, tas nav tik traki kā apzināta, ilgstoša cilvēku vajāšana, izsmiekls, intrigošana, kas arī notiek. Tas piemīt vadītiem psiholoģiskiem uzbrukumiem. Kad kāds „režisors“ pasaka cilvēkiem – satieciet šo konkrēto izstrādes objektu un pasakiet viņam „šos vārdus“. Un tā pamazām cilvēku var novest līdz reālai paranojai.
Kad es savai meitai teicu, ka mani noklausās, izseko un visādi citādi iedarbojas, viņa teica – aizej pie psihiatra. Varbūt arī vajadzēja aiziet, jo vajāšana atstāj sekas. Bet man parasti priekš sevis nepietiek laika, jo jārūpējas par citiem, arī par ģimeni…
Jāsaka kā Martai no filmas “ Ilgais ceļš kāpās“ – noklausīties, izsekot – cik tas ir riebīgi… Un tas tā notiek pie visàm varām.
=>RB
Vēl gribētu pateikt par reliģiju. Vai varam atcerēties, kad reliģija būtu kalpojusi visai tautai, ne varai? Tas saprotams, jo bagātākie arī spēj vairāk ziedot baznīcai. Vienīgi Kristus (varbūt vēl dažs labs) esot gājis pie nabadzīgajiem, arī pie pagāniem un viņus aizstāvējis. Šajā laikā tiek likvidētas skolas, slimnīcas, toties baznīcas gan ir pat vairākas katrā pagastā. Un dīvaini – tajā padomju laikā, kad reliģija tika nicināta, ģimenes bija stiprākas nekā tagad.
Kaut kāds ētiskais pamats būtu vajadzīgs. Tādu var atrast mūsu folklorā, pasakās, tautasdziesmās, kaut arī tur ir vieta izredzētajiem – ķēniņiem, kam pieder zemes.
Runājot par reliģiju, vēlos atsaukties uz diskusiju par Vatikāna vērtībām https://tautastribunals.eu/?p=51823 . Reliģijas (kā sistēma) satur iekšējas pretrunas. Pretrunas rodas no iekšejā sadalījuma, kur no vienas puses ir reliģiskās iestādes un reliģiskie ierēdņi, bet no otras puses ir „vienkāršie“ ticīgie ar savām tieksmēm pēc patiesības, palīdzības, harmonijas ..
Līdz ar to reliģijas kļūst par vienu no instrumentiem sabiedrības pārvaldei. Valsts iestādes un valsts ierēdņi redz attiecīgajās reliģiskajās iestādēs/ ierēdņos sabiedrotos. Tāpēc arī valsts birokrātija vienmēr atbalsta reliģisko birokrātiju, ja vien ideoloģija (kā komunisms, ateisms ..) to darīt neaizliedz.
Valdošā šķira investē (investēja) reliģijā līdzīgi, kā tā investē politikā, pērkot politiķus un partijas. Tomēr reliģijā investēt ir vērts tikai tad, kad reliģija ir populāra. Tāpēc tiešas investīcijas (dievnamu celtniecība, sponsorēšana, dāvanas ..) nav tik izplatītas, kā investīcijas politikā. Atdeve no investīcijām realizējas apmēram tā. Piemēram, kāds naudasmaiss ir uzcēlis pilsētā vairākus dievnamus, un visi to zina. Tāpēc ikviens, kurš nostājas pret šo naudasmaisu, uzstājas pret reliģiju, saskaņā ar deformēto reliģisko uzskatu sistēmu „vienkāršo“ ticīgo apziņā.
Tomēr pati reliģija nezaudē savu vērtību. Vēsture pazīst daudzus mēģinājumus atbrīvot reliģiju no institucionāli – birokrātiskā sloga. Latvijā kādreiz bija Brāļu draudzes (hernhūtieši), līdzīgi Rietumeiropā bija un vēl ir kvakeri (draugu draudzes), ASV bija izolētas kopienas ar reliģisku kodolu. Valdošā šķira vienmēr nežēlīgi vērsusies pret šādiem mēģinājumiem, līdz pat visu kopienas dalībnieku nogalināšanai.
=>RB
Paldies par skaidrojumu. Diezgan loģiski. Protams, tādas kopienas nepatīk valdošajiem, jo ir pašpietiekamas un uz to rēķina citi nevar nopelnīt.
varbūt tomēr te varētu IZBEIGT tautu ĒTISKO vērtību autorību
piedēvēt baznīcām ?!
Baznīcas AUTORĪBU ir nozagušas tautām un ar to veikli gūst
sev labumus(gan materiālus, gan nemateriālus) !!!