Deklarējam sevi un ceļam sabiedrību, 3. daļa

Kā dzīvs cilvēks esmu nodibinājis attiecības ar esošo varu Latvijas Republikā (LR). Šajās attiecībās mani pārstāv (fiziska) persona un pilsonis Rids Bruners. Šai personai un pilsonim ir dzimšanas apliecība, personas kods, pase un citi (personas) dokumenti, tas ir iegrāmatots iestāžu, uzņēmumu un organizāciju lietās.

Kā dzīvs cilvēks esmu saglabājis savas dabiskās tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz LR institūcijām un amatpersonām (esošo varu). Iepriekš tiku paziņojis LR par savu lēmumu uzsākt Latvijas Republikas pārkārtošanu atbilstoši savām vajadzībām un interesēm. Tā bija forma RB-05. Nu lūk, tad sāksim to darīt, un izdosim kādu svarīgu rīkojumu, piemēram, iecelsim valsts prezidentu.

Esmu sastādījis tāda rīkojuma paraugu formā RB-06. Rīkojumi droši vien nāks vēl, tāpēc tiem jāraksta numurs, izdošanas datums un tie jāliek kaut kur vienā mapē, viens uz otra.

* * *

Tālredzīgākie cilvēki veido savu lietvedību, kur uzkrāj svarīgākos dokumentus, kā bankas kontu izdrukas, rēķinus .. dokumentiem jābūt pieejamiem, jo tikai ar tiem iespējams cīnīties pret krāpšanu, kuras apjomi un izplatība pieaugs.

Par krāpšanu runājot, to veic ne tikai iedzīvošanās nolūkos. Ar demonstratīvu, nekaunīgu krāpšanu un zagšanu cenšas panākt cilvēku pakļaušanos. Ja cilvēks zvana krāpniekam/ zaglim un lūdz žēlastību, lai atdod viņa naudu, tad iespējams, ka viņam naudu tiešām atdos.

Tomēr šajā gadījumā cilvēks pārstāj būt par cilvēku, un ierindo sevi “čipējamu” lopu vidū. Tas atzīst sava saimnieka, zagļa un krāpnieka, tiesības uz savu naudu un citu īpašumu. Saimnieks pēc saviem ieskatiem rīkojas ar “čipētā” lopa naudu, piešķir vai nepiešķir tam iztikas līdzekļus pēc saviem ieskatiem. Ja kādu dienu saimnieks nolems savu dzīvo lopu likvidēt, tas padevīgi dosies uz kaušanu.

Turpretim, ja cilvēks ar sašutumu pastāv uz savām tiesībām un cenšas panākt taisnību, viņam visdrīzāk uzliks vēl kādu soda maksājumu un pašu apsūdzēs kādā pārkāpumā. Tāpēc visas attiecības ar krāpniekiem un zagļiem jāveido tikai dokumentu apmaiņas veidā, bez strīdiem, zvaniem, emocijām .. bet tā jau ir cita liela tēma.

* * *

Minētais piemērs ar krāpšanu rāda, ka diemžēl neizdosies atrast vidusceļu vai pielabināt agresīvos krāpniekus, laupītājus un slepkavas. Tie jau kontrolē sabiedrības vadību, naudu, resursus un visu pārējo. Tāpēc katram pašam jāizvēlas, vai viņš paliks kā pielikums savai biometriskajai pasei un dosies taisnā ceļā uz “čipēšanu”, vai tomēr atmodīsies kā dzīvs un brīvs cilvēks.

Citiem vārdiem sakot, dzīvs un brīvs cilvēks nekad nesamierināsies ar verga un “čipēta” lopa statusu. Dzīvs cilvēks centīsies atrast sev līdzīgos un kopīgiem spēkiem izveidot cilvēcisku sabiedrību. Par to esmu rakstījis daudz, bet šodienas tēmas kontekstā gribētu pievērst uzmanību sabiedrības vadības standarta RB-01 punktam 8, kur iet runa par sabiedrības organizēšanos.

Cilvēku sabiedrībā organizēšanās sākas ar ģimeni, cilvēku grupu, kopienu, pašvaldību .. kā tas ir punktos 8.1.-3. un tālāk. Konsekventi veicot, tas ir ilgs process, kurā iesaistīti ļoti daudzi cilvēki, ar savām ģimenēm, vajadzībām interesēm .. vajadzīgs laiks un puslīdz mierīgi apstākļi, lai tas viss varētu “sakratīties” cilvēciski apmierinošā veidā. Tāpēc sabiedrībai noderētu kāds “cilvēku prezidents”, vai vairāki kandidāti uz šo amatu. Tiem jābūt apveltītiem ar autoritāti un spēju apvienot un organizēt cilvēkus.

Dzīvojot absurda sabiedrībā, mēs nesen kļuvām liecinieki tam, kā 61 persona iecēla amatā valsts prezidentu. Kāda bija šo personu motivācija, varam tikai minēt. Tomēr jebkādu cilvēcisku un racionālu pamatu viņu rīcībai atrast neizdodas. Tāpēc no cilvēku viedokļa ikvienam “cilvēku prezidentam”, ko iecēlis amatā vismaz 61 cilvēks, ir vismaz tādas pašas tiesības būt par prezidentu, kā minētajam absurda teātra aktierim.

* * *

Cilvēki ir atradināti no varas, un pieradināti pakļauties. Saka, es neesmu jurists, es to nevaru saprast. Muļķības, lietas notiek pavisam savādāk. Vispirms izdomā ko vajag, bet kad viss gatavs, pasauc kādu juristu, lai tas noformē tā ka izskatās pēc likuma. Bieži jurists visu pēc būtības nemaz nezina.

Cilvēki baidās uzņemties varu, saka, tas ir grūti, es nezinu, man bail, vajadzīgs tāds speciālists un šitāds speciālists .. Atkal muļķības, visu var paveikt viens cilvēks augstākā vadītāja (prezidenta) amatā, ja vien šis cilvēks ir godīgs, gudrs un labi motivēts.

Par prezidentu vārdā Toma Sankara daudzi nav dzirdējuši. Pareizi, par tādu nekas nav un nebūs zināms, jo tas ir viens no ļoti retajiem cilvēkiem, kurš noturējās prezidenta amatā 4 gadus. Pa šo laiku viņš pārtaisīja savu valsti franču Augšvoltu par “valsti bez korupcijas” Burkina Faso. Viņa panākumu dēļ Francijai nācās rīkot valsts apvērsumu, nogalināt pašu Sankaru un viņa līdzgaitniekus, lai varētu ielikt korumpētu prezidentu un turpināt genocīdu. Vairāk par šo tēmu https://youtu.be/JTPLm16vkvU

Burkina Faso teritorija ir kādas 4-5 reizes lielāka par Latviju, bet iedzīvotāju skaits pārsniedz Latvijas iedzīvotāju skaitu 10 reizes.


Novērtē šo rakstu:

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *